Pārdomājot, kā novecojot saglabāt aktivitāti un veselību

Autore: Aina Čalabajeva (Aïna Chalabaev), Grenobles Alpu Universitāte, Francija

Tulkojums: Ieva Ērgle, Gunta Freimane, Zane Gulbe

Jau iepriekšejās tēmās esam minējuši, ka pētījumos ir labi pierādīti ieguvumi no regulārām fiziskajām aktivitātēm veselībai cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi skaidras vadlīnijas par tādu aktivitāšu apjomu un veidu, kas saistīti ar ieguvumiem veselībai. Tomēr visā pasaulē vecāka gadagājuma cilvēki joprojām ir viena no neaktīvākajām iedzīvotāju grupām.

Viens-der-visiem pieejas ierobežojumi

Jāuzsver, ka ar izpratnes veicināšanu par ieguvumiem no fiziskajām aktivitātēm vien nepietiek; jāpārvar plaisa starp nodomu un uzvedību. Veselības psiholoģijas pētnieki ir izstrādājuši virkni uz teoriju balstītu metožu veselīgas uzvedības veicināšanai. Tomēr dažas metodes, kas ir efektīvas jaunākiem pieaugušajiem, var būt neefektīvas vai pat kaitīgas vecāka gadagājuma pieaugušajiem, un tas akcentē nepieciešamību pēc pielāgotām pieejām.

Vecuma diskriminācija jeb eidžisms: slēpts šķērslis fiziskām aktivitātēm

Vecuma diskriminācija ir šķērslis, kas raksturīgs tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tas ietver stereotipus (uzskatus, pārliecības), aizspriedumus (ietekmes) un/vai diskrimināciju (uzvedību). Lai gan stereotipi var būt pozitīvi, tie visbiežāk mēdz būt negatīvi, un 20. gadsimtā šī tendence ir pastiprinājusies. Šādi stereotipi veicina diskrimināciju. Aptuveni 35% pieaugušo vecumā no 65 gadiem sastopas ar diskrimināciju ikdienas dzīvē, un viens no 17 pieaugušajiem vecumā no 50 gadiem – veselības aprūpes jomā.

Veselības aprūpes speciālisti bieži tiek izglītoti par novecošanos, tikai skatoties caur slimību un veselības pasliktināšanās prizmu. Apvienojumā ar ikdienas saskarsmi ar trausliem vecāka gadagājuma cilvēkiem, tas var pastiprināt eidžisma pozīciju. Pretēji tam eksperimentālos pētījumos gūti stereotipiem pretēji dati  (piemēram, par senioru īpatsvaru, kuri veic brīvprātīgo darbu, strādā vai attīsta jaunas prasmes). Šādos pētījumos arī tiek veicināti kontakti starp dažādām paaudzēm, lai mainītu uztveri, t.i. – tiek atbalstīta jēgpilna dažādu paaudžu cilvēku sadarbība, īpaši – starp jaunākām un vecākām vecuma grupām.

Vecāka gadagājuma pieaugušie papildus diskriminācijai var arī internalizēt ar vecumu saistītus stereotipus. Bekas Levijas (Becca Levy) komanda piedāvāja modeli par to, ka iepriekš dzīvē apgūtie stereotipi ietekmē vecāka gadagājuma pieaugušo pašuztveri, veselību un ilgmūžību. Piemēram, jauniešiem ar negatīviem vecuma stereotipiem ir lielāka iespēja pēc 30 gadiem piedzīvot sirds un asinsvadu slimības. Uzskatu par novecošanos nozīmību var izskaidrot ar to ietekmi uz veselības uzvedību, jo tie, kuriem ir pozitīva attieksme pret savu novecošanu, biežāk paliek aktīvi un pieņem veselīgus ieradumus.

Intervences vecuma diskriminācijas un tās ietekmes mazināšanai

Vairākos pētījumos ir pārbaudīti veidi, kā veicināt pozitīvu pašuztveri par novecošanos, īpaši saistībā ar fizisko aktivitāti. Piemēram, Beijers (Beyer) un līdzautori (2019) veica nejaušinātu pētījumu ar 84 trausliem, neaktīviem vecāka gadagājuma pieaugušajiem (vidējais vecums ~77 gadi). Viena grupa saņēma standarta pielāgotas fiziskās aktivitātes (APA); otra saņēma APA un arī pašuztveres moduli. Tas ietvēra četras sesijas 12 nedēļu laikā, kas bija vērstas uz stereotipu pārskatīšanu, mācoties par novecošanos un mainot negatīvu pašuztveri. Intervences grupa uzrādīja pozitīvāku novecošanās uztveri un psihiskās veselības uzlabošanos.

Eksperimentālos pētījumos ir atklātas vēl niansētākas stereotipu sekas. Tie liecina, ka gados vecāku pieaugušo pakļaušana negatīviem stereotipiem klīnisko testu laikā pasliktina sniegumu uzdevumos, kas saistīti ar atmiņu vai satvēriena spēku. Vienā pētījumā tika atklāts, ka "vecāka gadagājuma pieaugušā" identitātes aktivizēšana samazināja satvēriena spēku gandrīz par 50%. Šī mehānisma aktivēšana var notikt nemanāmi – mijiedarbojoties ar jaunākiem veselības aprūpes speciālistiem, lūdzot norādīt vecumu veidlapās tieši pirms klīniskās testēšanas vai saņemot informāciju, ka tiek pārbaudītas vecumam atbilstošas spējas. Tāpēc veselības aprūpes speciālistu uzdevums ir garantēt klīnisko vidi, kas ir brīva no vecuma diskriminācijas norādēm, piemēram, izvairoties lūgt gados vecākiem pieaugušajiem norādīt savu vecumu pirms klīniskā testa veikšanas.

Kopumā vecuma diskriminācijas mazināšana prasa daudzpusīgus centienus: jāveicina izpratne un jāmaina sabiedrības uzskati, vienlaikus dodot iespēju senioriem mainīt savu uztveri par novecošanos. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgas intervences, kas balstītas zinātnē.

Praktiski ieteikumi

• Aktīvi pārdomājiet savas pieņēmumus par vecāka gadagājuma pieaugušajiem un sekojiet līdzi jaunākajām zinātniskajām atziņām, lai veidotu objektīvus ieskatus.

• Padomājiet par to, kā jūs varētu konsultācijās integrēt pozitīvas novecošanās vēstījumus, īpaši par to, ka vecāka gadagājuma cilvēki var palielināt spēku un apgūt jaunas prasmes.

• Pieminiet veidus, kā pozitīvi uzskati par novecošanos ir saistīti ar ilgtermiņa aktivitāti un veselību.

• Izvairieties no negatīvām norādēm, piemēram, aprakstot testa rezultātus kā “atkarīgus no vecuma" vai salīdzinot tos ar jaunākiem pieaugušajiem.

• Iedrošiniet vecāka gadagājuma cilvēkus iesaistīties dažādas paaudzes ietverošās programmās, kur jaunāka un vecāka gadagājuma cilvēki sadarbojas vienu un to pašu uzdevumu veikšanā.