Atbalsts veselības aprūpes darbiniekiem saistībā ar cilvēku nevēlēšanos vakcinēties

Autores: Davna Holforda (Dawn Holford), Bristoles Universitāte, Apvienotā Karaliste, Linda Karlsone (Linda Karlsson), Turku Universitāte, Somija, Frederike Tauberte (Frederike Taubert), Erfurtes Universitāte, Vācija, Emma C. Andersone (Emma C. Anderson), Bristoles Universitāte, Apvienotā Karaliste, Virdžīnija C. Goulda (Virginia C. Gould), Bristoles Universitāte, Apvienotā Karaliste

Pārskatīt maldīgus priekšstatus par vakcināciju

Vakcinācija ir viens no veiksmīgākajiem sabiedrības veselības instrumentiem – tiek lēsts, ka tā glābj 6 dzīvības katru minūti. Taču vakcinācija saskaras arī ar sabiedrības pretestību, un pastāvīgā dezinformācija grauj sabiedrības uzticēšanos vakcinācijai un rada izaicinājumus veselības aprūpes darbiniekiem, kuri iesaistīti vakcinēšanā. Kā veselības aprūpes darbiniekiem spēt izsekot maldinošu stāstu plūdiem par vakcīnām? Ko viņiem teikt pacientiem, kuri min šos stāstus kā iemeslus nevakcinēties vai nevakcinēt savus bērnus?

Lai gan varētu būt kārdinājums argumentēt, atsaucoties uz faktiem, jāņem vērā, ka koriģēt maldīgos uzskatus par vakcīnām, ko bieži vien veicina dezinformācija, nevar tikai daloties ar faktos balstītu informāciju. Ņemiet piemēru no sen atspēkotā mīta par vakcīnām un autismu: neskatoties uz pētījumiem gadu desmitu garumā un plašiem pierādījumiem, ka starp to nav saistības, veselības aprūpes darbinieki joprojām saskaras ar šīm bažām vecāku vidū. Šādi mīti ir “lipīgi”, jo tie spēlē uz visdziļāk apslēptām cilvēku bailēm, izmantojot spēcīgus stāstus, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet patiesi. Lai uzturētu šos mītus dzīvus sabiedrībā, tos var izmantot arī  politisku mērķu sasniegšanai.

Ko veselības aprūpes darbinieki var teikt tiem, kuriem ir maldīgi uzskati par vakcīnām? Viss sākas ar izpratni par to, kas ietekmē cilvēka uzskatus. Iedomāsimies divus vecākus – Tīnu un Tomu. Abi ir noraizējušies, ka viņu bērnu imūnsistēma netiks galā ar visām ieteicamajām vakcinācijām. Šis ir vēl viens izplatīts maldīgs uzskats: fakts ir tāds, ka vakcīnās ir tikai niecīga “deva” vīrusa vai baktērijas, salīdzinot ar reālu slimību. Tomam bažas rada bailes no blakusparādībām, ko var izraisīt vakcīnas. Tīnai bažas rada vēlme, lai viņas bērnam būtu spēcīga “dabiska” noturība pret slimībām. Virspusējo bažu dziļākos virzītājspēkus psiholoģijā dēvē par attieksmes saknēm (dziļākajiem cēloņiem), un tās var motivēt cilvēkus pieķerties saviem maldiem, saskaroties ar maldu atspēkojumiem kā faktiem.

Bieži vien mums ir dabisks impulss labot maldīgos uzskatus, ko dzirdam no citiem. Tomēr pētījumi liecina – ja mēs vispirms apstiprinām, ka izprotam cilvēku attieksmes saknes, tad varam sekmēt to, ka viņi ir atvērtāki savu mītu pārskatīšanai, un tādējādi iespējams palielināt vakcīnu pieņemšanu. Tātad, lai kliedētu Toma bažas, mēs varētu vispirms apliecināt viņam, ka ir normāli vēlēties aizsargāt savu bērnu. Turpretī, lai kliedētu Tīnas bažas, palīdzoši varētu būt atzīt, ka kopumā ir ieteicams izvairīties no nevajadzīgas medikamentu lietošanas. Pēc kontakta izveidošanas un uzticēšanās panākšanas, mēs varam turpināt viņu nepareizo uzskatu kliedēšanu un dalīties ar plašāku informāciju par vakcināciju.

Kā mēs varam sagatavot veselības aprūpes darbiniekus sarunām par vakcīnām?

Labākais veids, kā kliedēt maldīgus uzskatus par vakcīnām, ir pielāgotas, uz dialogu vērstas pieejas. Ja cilvēki var runāt ar veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem viņi uzticas attiecībā uz medicīniskiem padomiem, tas var būt ļoti efektīvi vakcinēšanās pieņemšanai. Šādas pieejas piemērs ir empātiskā atspēkošanas intervija – četru soļu sistēma, kas strukturē sarunas par vakcīnām, izmantojot iepriekš aprakstītas uz pierādījumiem balstītas metodes uzticēšanās veicināšanai un kliedē maldīgus uzskatus, vienlaikus respektējot cilvēku attieksmes saknes. Šāda intervija tika izveidota JITSUVAX projekta ietvaros un tā balstās uz citām pieejām, kas ietver dialogu, piemēram, motivējošo interviju.

Tomēr ne vienmēr ir viegli iesaistīties cieņpilnā dialogā ar pacientiem par vakcināciju. Veselības aprūpes darbinieki var uztraukties par konflikta izraisīšanos diskusijas laikā. Daudzi veselības aprūpes darbinieki nav apmācīti, lai būtu gatavi šādām sarunām. Patiesībā, ja veselības aprūpes darbinieki saņem apmācību vai norādījumus, tie parasti balstās uz informācijā bāzētu pieeju, faktu sniegšanu, kas var būt neproduktīvi. JITSUVAX projektā intervēja veselības aprūpes darbiniekus, kuri raksturoja savu vajadzību pēc īpaša atbalsta un stratēģijām, ko viņi varētu izmantot, kliedējot pacientu maldīgos uzskatus par vakcīnām.

JITSUVAX projekta ietvaros tika izstrādāti rīki, lai palīdzētu veselības aprūpes darbiniekiem izmantot empātisko atspēkojošo interviju sarunās par vakcīnām:

• Tīmekļa resursi, kas veselības aprūpes darbiniekiem palīdz izprast 11 attieksmes saknes, kas ir pamatā maldīgiem uzskatiem par vakcīnām.

• Norādījumi par empātiskās atspēkojošās intervijas izmantošanu, lai uzlabotu sarunas par vakcīnām.

• Veselības aprūpes darbinieku apmācība empātiskās atspēkojošajās intervijas pielietošanā.

Esam vadījuši seminārus veselības aprūpes darbiniekiem visā Eiropā, kuri ziņoja par spēcīgiem un ilgstošiem uzlabojumiem pēc apmācību apmeklēšanas, kas palīdzējušas uzlabot prasmes un palielināt pārliecību par sevi sarunās par vakcīnām. Rumānijā veselības aprūpes darbinieki, kuri apmācīti empātiskās atspēkojošās intervijas un motivējošās intervijas izmantošanā, pēc pacientu konsultēšanas novēroja pierakstu skaita pieaugumu uz vakcinēšanos salīdzinājumā ar veselības aprūpes darbiniekiem, kuri nebija izgājuši šīs apmācības.

Mūsu pieredze atspoguļo Pasaules Veselības organizācijas atzinumus, ka komunikācijas prasmju apmācība veselības aprūpes darbiniekiem palīdz veidot viņu pārliecību sarunās par vakcīnām un ir vērtīgs ieguldījums.

Praktiski ieteikumi

Praktiķiem:

• Kā veselības aprūpes darbiniekam jums ir unikāla uzticamas personas loma attiecībā uz medicīniskiem padomiem. Ir jāatzīst, ka saruna ar jums var būtiski ietekmēt pacientu lēmumus par vakcināciju.

• Izpratne par pacientu attieksmes saknēm var būt palīdzoša sarunā. Domājiet par to kā par situācijas diagnostiku, lai zinātu, kādai jābūt pieejai pacienta bažām. Metodes, kas palīdz šajā diagnostikas posmā, ietver atvērtos jautājumus (piemēram, "Kāda informācija pamatotu jūsu lēmumu?"), nevis slēgtos jautājumus (piemēram, "Vai varu jums sniegt kādu informāciju?"), un aktīvas klausīšanās praktizēšanu, pārdomājot pacienta teikto.

• Ir efektīvi, uz pierādījumiem balstīti veidi, kā kliedēt mītus par vakcināciju, vienlaikus saglabājot savstarpēju sapratni. Meklējiet apmācības šajās metodēs, lai stiprinātu savu pārliecību un prasmes risināt sarunas par vakcināciju.

• Jums varētu būt bažas, ka sarunas ar pacientiem aizņem vairāk laika nekā parasti ilgst konsultācija. Komunikācijas pieejas, piemēram, empātiska atspēkojoša intervija, nodrošina metodes, lai maksimāli palielinātu sarunas efektivitāti pat tad, ja jums ir tikai dažas minūtes. Būtiskāk ir veidot uzticēšanos un likt pamatu turpmākām diskusijām, nekā sniegt informāciju, kas netiks uztverta pozitīvi.  

• Turpiniet praktizēt apgūtās komunikācijas prasmes un paņēmienus – prasmes parasti uzlabojas, pielietojot tās praksē.

Tulkojums: Ieva Ērgle, Gunta Freimane, Zane Gulbe