Domu maiņa par uzvedības maiņu

Terēza Marteo (Theresa Marteau), Kembridžas Universitāte, Lielbritānija

Tulkojums: Ieva Ērgle, Gunta Freimane, Zane Gulbe

Daudziem no mums sagādā grūtības sākt ēst veselīgāk, lietot mazāk alkohola, atmest smēķēšanu vai iet ar kājām, nevis braukt ar automašīnu. Tas nav viegli pat tad, ja zinām, ka šādas pārmaiņas nāktu par labu gan mūsu veselībai, gan planētai. Tā ir gan psihologiem un uzvedības zinātniekiem, gan arī cilvēkiem, kuriem mēs cenšamies palīdzēt.

Šī cīņa nav gribasspēka trūkuma pazīme. Problēma ir tā, ka mēs konsekventi novērtējam par zemu to, cik ļoti mūsu uzvedību ietekmē ikdienas vide, savukārt, pārāk augstu novērtējam mūsu vērtību un nodomu spēku.

Kāpēc ar zināšanām vien nepietiek

Ja mēs iedomātos personalizētas veselības prognozes. Vai tas, ja kādam paziņotu garantētu risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu vai sirds slimībām, motivētu mainīt paradumus? Pierādījumi liecina par pretējo. Pieci sistemātiskie pārskati, kas ietver desmitiem nejaušinātu kontrolētu pētījumu, rāda, ka personalizētu riska novērtējumu sniegšana – tostarp ģenētiskā riska rādītājiem – maz ietekmē vai nemaz neietekmē cilvēku uzvedību. Fizisko aktivitāšu, smēķēšanas, alkohola patēriņa līmenis un neveselīga ēšana paliek nemainīgi.

Līdzīgi kā ar klimata zinātniekiem – viņiem ir detalizētas zināšanas par klimata pārmaiņām, taču viņi izvēlas ceļot ar lidmašīnām tikpat bieži kā citi pētnieki. Ar zināšanām vien nepietiek, lai notiktu paliekošas uzvedības izmaiņas.

Videi ir izšķiroša nozīme

Šo faktu palīdz izskaidrot uzvedības zinātnes jomas Duālo procesu modeļi. Mūsu uzvedību regulē divas sistēmas, kas atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Viena ir lēna, reflektīva un uz mērķi orientēta. Mēs to izmantojam, lai lasītu, apgūtu jaunas prasmes un pretotos kārdinājumam. Otra ir ātra, automātiska un stimulu vadīta – kad redzam kūku, mēs to paņemam. Kad mūsu ierobežotā reflektīvā kapacitāte ir pilnībā noslogota, mūsu automātiskā sistēma reaģē uz vides signāliem tiešā veidā. Tāpēc signālu maiņa apkārtējā vidē ir iedarbīgāka nekā mēģinājumi mainīt to, kas ir mūsu galvās.

Trīs spēcīgākie vides signāli ir: iespēja atļauties, pieejamība un pievilcība jeb angliski – 3A: Affordability, Availability un Appeal.

Iespēja atļauties: cena maina uzvedību

Tabakas izstrādājumu cenu palielināšana ir visefektīvākā politika smēķēšanas samazināšanai. Cenu pieaugums par 10% samazina tabakas lietošanu aptuveni par 4 %. Arī papildus nodokļi saldinātajiem dzērieniem samazina to patēriņu. Augļu un dārzeņu patēriņš palielinās, ja tiek sniegtas subsīdijas cenu samazināšanai.

Pieejamība: izvēlamies to, kas ir pieejams

Pētījumā ar 20 000 darbiniekiem 19 darba vietu ēdnīcās, pētniecības komanda palielināja pusdienu piedāvājuma īpatsvaru porcijām ar zemu kaloriju daudzumu un samazināja maltīšu porcijas piedāvājumam ar augstu kaloriju daudzumu. Rezultāts? Darbinieki iegādājās par 11,5% mazāk kaloriju, jo veselīgākās izvēles kļuva vieglāk pieejamas.

Pievilcība: reklāma darbojas

Tabakas, alkohola un neveselīgas pārtikas industriju reklāmas un sponsorēšanas ierobežošana samazina šo produktu pievilcību un iegādi. Līdzīgas tendences sagaidāmas arī atiecībā uz fosilā kurināmāproduktiem. Skaidri brīdinājuma marķējumi un produktu zīmolu noņemšana no etiķetēm arī samazina to pievilcību. Piemēram, Jukonā (Kanādā) alkohola etiķetes ar skaidru brīdinājumu par vēža risku samazināja alkohola pārdošanu aptuveni par 6%. Tāpat tabakas iepakojums bez zīmola padara brīdinājumus pamanāmākus.

Kāpēc regulējums ir svarīgs  

Lielākā daļa intervenču, kas maina ikdienā sastopamos vides signālus ar mērķi mainīt uzvedību, prasa regulējumu, jo tie bieži ir pretrunā ar komerciālajām interesēm. Četras nozares – tabakas, alkohola, neveselīgas pārtikas un fosilo kurināmo ražošana – rada produktus, kas katru gadu visā pasaulē izraisa vismaz vienu no četriem nāves gadījumiem, kā arī vairumu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas palielina globālo sasilšanu.

Tomēr joprojām dominē informatīvās kampaņas un brīvprātīga nozares pašregulācija. Iepriekš minētās nozares aktīvi veicina šādu pieeju, lobējot, finansējot pētījumus, kas apšauba regulējuma nepieciešamību, un interpretējot valdības iejaukšanos kā tirgus brīvības ierobežošanu.

Ko nepieciešams mainīt

Pētījumos gūtus pierādījumus par kaitējumiem un politikas veidošanu nepieciešams pasargāt no korporatīvās ietekmes. Pārdotā tabakas apjoma kontrole sniedz labu piemēru. Valstis, kas ieviesušas starptautiskā tabakas kontroles līguma 5.3. pantu, ir labāk pasargājušas politikas veidošanu no industrijas ietekmes, plašāk realizē uz pierādījumiem balstītu politiku un sasniegušas zemāku smēķēšanas līmeni iedzīvotāju vidū.  

Šī aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot aizliegumu noteikumus uz visām korporācijām, kas rada veselībai un planētai kaitīgus produktus. Pilsoņu sapulces un citas demokrātijas formas, kurās iedzīvotāji sadarbojas ar vietējām pašvaldībām vai valsts valdībām, arī ir daudzsološi veidi, kā palielināt gan sabiedrības ietekmi uz politiku, gan pētījumos gūtu pierādījumu ietekmi.

Praktiski ieteikumi

Veselības aprūpes darbiniekiem

1. Sāciet ar vidi, nevis izglītošanu. Strādājot ar klientiem vai pacientiem, identificējiet vides signālus, kas izraisa nevēlamu uzvedību. Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz motivāciju vai zināšanām, palīdziet cilvēkiem pārveidot viņu tuvāko vidi. Piemēram: turiet augļus redzamā vietā un našķus paslēptus; novietojiet velosipēdus gaitenī, nevis pagrabā; izmantojiet mazākus šķīvjus un glāzes.

2. Iestājieties par pārmaiņām darba vietā. Ierosiniet pārmaiņu iespējas savā institūcijā par veselīgu izvēļu pieejamību un to cenu samazinājumu darbinieku kafejnīcās. Vienkāršas pārmaiņas, piemēram, padarot augu valsts ēdienus par galveno izvēli ar iespēju ātri izvēlēties, var būtiski ietekmēt uzvedību.

Sabiedrības veselības komandām

3. Padariet neredzamo redzamu.  

Izmantojiet savas platformas, lai komunicētu par to, kā vide ietekmē uzvedību. Uzdrīkstieties apšaubīt vispārpieņemto uzskatu, ka uzvedības maiņa galvenokārt ir individuāla gribasspēka vai zināšanu jautājums. Pierādījumi rāda, ka konteksta izmaiņas ir būtiskākas par domāšanas maiņu.

4. Iesaistiet politikas veidotājus.

Identificējiet plaisas starp pētījumos gūtiem pierādījumiem un politiku gan vietējā, gan valsts līmenī. Sniedziet politikas veidotājiem konkrētus, pierādījumos balstītus ieteikumus. Daudzi ir atvērti ekspertu viedoklim, īpaši, ja tas ietver praktiskus risinājumus. Piemēram, pamatojoties uz vēstuli Lielbritānijas veselības ministram, tika veikta pierādījumu pārskatīšana un sintēze par uzvedības maiņu, lai palielinātu veselīgi nodzīvotos dzīves gadus.

5. Veidojiet koalīcijas regulējumu atbalstam. Sadarbojieties ar organizācijām, kas aizstāv uz pierādījumiem balstītu politiku attiecībā uz tabaku, alkoholu, pārtiku un transportu. Kolektīva konsekventa rīcība ir būtiska, lai līdzsvarotu industrijas ietekmi. Meklējiet iespējas sagatavot un sniegt pierādījumu kopsavilkumus, kas atbalsta stingrāku regulējumu, līdzīgi kā panākumi tabakas kontroles jomā tika gūti, koordinēti sadarbojoties ekspertiem ar politikas veidotājiem.